Vīnogas

Vīnogas ir vieni no senākajiem kultūraugiem, kas tiek audzēti vairāk kā 8 gadsimtus. Bībelē arī teikts, ka vīnogas bija pirmais augs, kuru Noass iestādīja jaunajā zemē pēc lielajiem plūdiem. Tomēr tās ir zināmas arī jau no senākiem laikiem – gan grieķu, gan romiešu mitoloģijā ir senās vīna dievības Dionīss un Bahks; līdz ar to – kur ir vīns, tur ir arī vīnogas, jo no tām tiek darināti dažādi saldie desertu vīni. Vīnogas tiek plaši audzētas daudzviet pasaulē. Tā kā vīns tiek darināts gan Itālijā, gan Francijā, tāpat arī Turcijā, Latvijā un citur, tad arī vīnogas tiek audzētas šajās vietās. Tomēr vīnogām ir arī dažādas šķirnes, lai atšķirīgās klimata joslās štās varētu tikt audzētas un vīnogulāji spētu ražot ogas.

Vīnogas ir ogas, kas aug ķekaros. Atkarībā no laika apstākļiem, vīnogulājus audzē gan brīvā dabā (nelielas kalnu nogāzes), tāpat arī tos iespējams kultivēt siltumnīcās. Vīnogām ir saldena garša, ogas forma ir ovāla un gluda. Ir sastopamas gan zaļās, gan sarkanās vai violetās vīnogas. Ogas izmērs var variēties atkarībā no vīnogas šķirnes. Vīnogās ir mazas sēkliņas, kas ēdot ir jāizņem ārā, taču pašu ogu var ēst ar visu miziņu.

Vīnogas tiek plaši izmantotas ne tikai vīna ražošanā. No tām tiek gatavotas arī rozīnes – gan šādā veidā, gan svaigas ogas plaši tiek izmantotas dažādus saldo ēdienu gatavošanā – gan kā ēdiena neatņemamu sastāvdaļu, gan dekorēšanai. Vīnogas izmanto arī citu ēdienu gatavošanā – pievieno salātiem, gaļas ēdieniem. No vīnogām ir iespējams arī izspiest sulu. Daudzviet pasaulē iecienīts pārtikas produkts ir arī vīnogu lapas – tajās tiek ietīta gan gaļa, gan citi ēdieni. Šādus ēdienus arī bieži vien grilē, viegli apcep vai pat nedaudz vāra. Tomēr lielākoties cilvēki vīnogas lieto svaigā veidā – ogas tiek ēstas kā uzkodas.

Šīs ogas satur daudz vitamīnu un citu organismam vērtīgu vielu, tāpēc tās ir ieteicams lietot uzturā. Vīnogās ir A provitamīns, C, B1, B2, B6, B12, kā arī P un PP vitamīni, tās satur folijskābi, vīnskābi, skudrskābi, vīnskābi, kā arī lielos daudzumos glikozi un fruktozi.

Šīs ogas ir var lietot medicīniskos nolūkos. Tomēr tā kā vīnogās ir liels glikozes daudzums, tad diabēta slimniekiem no šīm ogām vajadzētu labāk atturēties; tāpat arī jāuzmanās tiem, kuriem ir liekais svars. Arī cilvēkiem, kuriem ir divpadsmitpirkstu zarnu un kuņģa čūlas problēmas, ir caureja vai pastiprināti rūgšanas procesi labāk ir izvēlēties citas ogas. Vīnogas iesaka lietot tiem cilvēkiem, kuriem ir dažādas sirds un asinsvadu saslimšanas. Šīs ogas stiprina asinsvadu sieniņas, samazina asinsspiedienu. Tiek uzskatīts, ka reizi dienā ir jāizdzer aptuveni 50 – 60 ml vīna, jo šāds daudzums palīdz atbrīvoties no kaitīgā holesterīna, kas sakrājas asinsvados. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar urīnpūsli un nierēm, ieteicams ēst daudz vīnogu, jo tās neļauj veidoties akmeņiem. Vīnogas satur arī vielas, kas palīdz organismam atindēties; tās jāēd, ja ir problēmas ar bezmiegu, nespēku un astēniju.

Vīnogas palīdz mazināt ādas novecošanos, izlīdzina nelielas grumbas, tāpēc no tām tiek pagatavotas dažādas sejas maskas. Ādas aprūpē iespējams arī izmantot pašu ogu – vīnoga tiek pārgriezta uz pusēm un tāpat arī uzlikta uz sejas vai kakla. Šīs ogas ekstrakti ir labvēlīgi arī matiem – padara tos stiprākus un piešķirt spīdumu.