Pasaules lielākā oga – arbūzs

Bieži vien cilvēki uzskata, ka arbūzs ir auglis, tomēr, tā kā viņš pieder pie ķirbju dzimtas ziedaugiem, tad patiesībā arbūzs ir oga; turklāt – pasaules lielākā oga. Pārsvarā šīs ogas izaug svarā ap 20 kg, tomēr dažreiz arbūza svars var būt pat vairāk kā 100 kg. Par arbūza dzimteni tiek uzskatīta Āfrika, kur to ir iespējams arī redzēt augam savvaļā. Tomēr arbūzu ir iespējams audzēt arī citur – galvenais, lai ir silts klimats. Parasti arbūziem ir apaļa vai ovāla forma, taču tā kā pasaulē sastopams vairāk kā 1200 dažādas arbūzu šķirnes, tad ir arī ogas, kurām ir cilindriska vai kvadrātveida forma. Ogai apkārt ir bieza miza, kura uzsūc nātriju, līdz ar to mizu nevajag lietot uzturā. Lai gan ne visām šķirnēm, tomēr lielākoties arbūzos ir arī mazas sēkliņas, kuras arī nav ēdamas. Arbūzu miza var būt zaļa ar strīpām vai plankumiem, dzeltena vai balta. Ogas iekšpusē ir mīksta ēdamā daļa, kas parasti ir rozīgi sarkanā krāsā, taču, pateicoties šķirņu daudzveidībai, arbūza iekšpuse varbūt arī dzeltena, violeta vai oranža.

Visbiežāk arbūzus cilvēki pērk karstā laikā, jo tas patīkami veldzē. Tomēr šīs ogas vajadzētu lietot arī ikdienā, jo arbūziem piemīt arī ārstnieciskas īpašības. Pasaules lielākās ogas sastāvā ir A,C, B1, B2, PP vitamīni, magnijs, kālijs, dzelzs, folijskābe, mangāns un citas vielas. Cilvēki, kuriem ir problēmas ar lieko svaru, arbūzi ir jāēd, jo tiem piemīt urīndzenošas īpašības. Līdz ar to arbūzs var tikt izmantots dažādās diētās, to vajadzētu lietot atslodzes dienās. Lai gan ogas garša ir salda, jo tā satur glikozi, fruktozi un saharozi, tomēr tas nemaina apstākli, ka arbūzs sastāv no gandrīz 80% ūdens, kas izcirkulē caur organismu. Tā kā oga satur arī pektīnvielas, tad arbūzā esošās vielas savāc cilvēka organismā esošās kaitīgās vielas un izvada tās ārā. Taču cilvēkiem, kuriem ir diabēts, pirms arbūzu lietošanas jākonsultējas ar savu ārstu. Šīs ogas mīkstumu ieteicams ēst tiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar mazasinību, jo ogai piemīt asinsradošas īpašības. Arbūzs ir vēl viena iespēja, kā ar dabas produktiem ārstēt sirds un asinsvadu problēmas. Tāpat arbūzs ieteicams arī gastrīta, aizcietējumu, saaukstēšanās, artrīta un aritmijas gadījumos. Taču cilvēkiem, kuriem ir divpadsmitpirkstu vai kuņģa čūlas saasinājums, kā arī caureja, labāk izvairīties no šīs ogas ēšanas.
Arbūzs ir lietojams ne tikai iekšķīgi, bet arī ārēju veselības problēmu gadījumos. Piemēram, ja cilvēkam ir ekzēma, psoriāze, sasitumi vai vaļējas brūces, tad iespējams uzsmērēt arbūzu uz problēmzonas.

Tā kā arbūza mīkstums ir salds, tad šo ogu plaši izmanto saldajos ēdienos – saldējumos, kūkās, ievārījumos, džemos, augļu salātos un citur. Tiek spiestas arī sulas, kuras var lietot gan tāpat – tīrā veidā -, gan arī pievienot dažādiem kokteiļiem.

Arbūzs un tā neatkārtojamais, saldenais aromāts bieži vien tiek izmantots skaistumkopšanas nolūkos. Arbūza ekstraktu pievieno dažādiem krēmiem, šampūniem, maskām, skrubjiem, ziepēm, kā arī smaržām. Pašgatavota arbūza maska karstā vasaras dienā atvēsinās ne tikai ādu, bet arī uzlabos tās izskatu un padarīs ādu mīkstāku un gludāku.