Auglis – banāns

Banāns ir tropu lakstaugs, no kura iegūst augļus un šķiedras. Banāns ir šī lakstauga auglis, cilvēka uzturā plaši pielietots auglis, kuru iegūst no banānaugiem Musa x paradisiaca vai Musa acuminata, taču nereti tos iegūst arī no tādām banānaugu ģints sugām kā Musa balbisiana, Musa fehi vai Musa troglodytarum. Pasaulē ir vairāk nekā 300 pārtikā izmantojamo banānu šķirņu, taču lielražošanā izmanto tikai Cavendish, kura tiek audzēta plašās monokultūru audzēs.

Skatoties no botāniskā aspekta, banāns ir oga ar sēklām un biezu, koši dzeltenu un viegli nolobāmu mizu. Banāna forma ir garena, tā aptuvenais garums ir 15 cm, bet tā diametra garums ir no 3 – 4 cm. Banāna krāsa bez mizas mēdz būt no gaiši dzeltenas līdz pat baltai.

Banāni ir seni kultūraugi, svarīga eksporta prece un tropiskajās valstīs tie ir nozīmīgs pārtikas augs. Galvenās banānu kultivēšanas teritorijas atrodas starp 30 grādu Ziemeļu un 30 grādu Dienvidu paralēli ne augstāk par 2000 m virs jūras līmeņa. Vislabākā banānu raža ir novērojama apstākļos, kad gaisa temperatūra dienā ir no +26 līdz +35 grādiem, bet naktī no +22 līdz +28 grādiem. Banānu raža ir iespējama arī tajās teritorijās, kurās gaisa temperatūra ir zemāka, taču tajās teritorijās, kurās temperatūra ilgstoši ir zemāka par +10 grādiem, banāni netiek kultivēti.

Banānu izcelsmes zeme ir Āzija, taču vēlāk tos sāka audzēt arī Austrumāfrikā un Ēģiptē. Mūsdienās banāni aug tropos visā pasaulē. Banāni kopā ar kafiju veido 60% no reģiona kopējā eksporta. Banānu eksporta lielvalstis ir Kolumbija, Kostarika, Filipīnas un Ekvadora, taču pēdējā laikā ievērojami ir pieaudzis eksports arī no Rietumāfrikas valstīm.

Banāni ir piesātināti ar dažādiem vitamīniem, minerālvielām un ogļhidrātiem, tāpēc uztura speciālisti uzskata, ka banānu lietošana uzturā palīdz saglabāt veselīgu svaru, uzlabo koncentrēšanās spējas un atmiņu, kā arī nodrošina enerģiju. Divas trešdaļas pasaules banānu eksporta kontrolē “Chiquita”, “Dole”, “Del Monte”, kuras ir dominējošās banānu importētājvalstis arī uz Eiropu.