Auglis – apelsīns

Par apelsīnu dēvē apelsīnkoka augli. Tā dzimtene ir Āzijā, no kurienes tas 16.gs tika ievests Eiropā, bet vēlāk Amerikā, Dienvidamerikā, Austrālijā un Āfrikā, kur to sāka audzēt komerciāliem nolūkiem. Mūsdienās vislielākā šo citrusaugļu ražotne atrodas Brazīlijā. Apelsīnkoks parasti izaugt 9-10 metrus augsts un tam ir balti ziedi. Lai tas izaugtu un spētu ražot augļus, tam nepieciešams subtropu vai tropu klimats. Apelsīnam ir bumbveida forma, no ārpuses to sedz oranža, izturīga un nedaudz poraina miza, bet iekšā ir augļa mīkstā daļa, kas sadalīta vairākās daivās. Sākumā, kamēr auglis vēl nav nogatavojies, tas ir zaļš un izmēra ziņā mazāks, taču izaugot tā miza iegūst oranžu nokrāsu. Atkarībā no šķirnes krāsa variē spektrā no dzeltenīgas līdz pat tumši oranžai krāsai. Tiek audzēta arī sarkano apelsīnu šķirne, kas vizuāli gan no iekšpuses, gan ārpuses ir iesarkanā krāsā. Apelsīnam ir izteikts aromāts un atkarībā no šķirnes tā garša var būt gan salda, gan rūgtena. Primāri šo augli izmanto kulinārijā, taču tas tiek plaši izmantots arī ārstnieciskos nolūkos un parfimērijā.

Visplašāk ēdiena pagatavošanā tiek lietots saldais apelsīns, taču rūgto apelsīnu pievieno gaļas ēdieniem. Sagriežot augli gabaliņos, iespējams pagatavot dažādus salātus. Kopā ar citiem augļiem apelsīnu plaši izmanto saldajos ēdienus gan kā sastāvdaļu, gan garnējumu. Citrusaugli pievieno kūkām, kā arī no tā iespējams izvārīt dažādu kombināciju ievārījumus. Gan rūgto, gan saldo apelsīnu izmanto, pagatavojot dažādas mērces vai gaļas marinādes, kas pēc cepšanas ēdienam piedod rūgtenu vai saldenu garšu, kā arī rada patīkamu aromātu. Uzturā bieži tiek izmantota tieši apelsīnu sula – no rītiem tā ir tikpat iecienīts dzēriens kā kafija vai tēja. Svaigi spiesta apelsīnu sula dod mundrumu, atmodina prātu un ķermeni, kā arī sulā ir ļoti daudz organismam nepieciešamo vielu, kas stimulē imūnsistēmas aizsardzības spējas. Apelsīnu šķēlītes aukstajā laikā izmanto arī kā piedevu tējai – tās uzlabo gan garšu, gan aromātu, kā arī ir vajadzīgas ķermeņa aizsargspēju uzlabošanai. Augļa miziņu izmanto liķiera pagatavošanā. Gan kaltētu, gan svaigu apelsīnu mēdz pievienot arī karstvīna pagatavošanā.

Apelsīns visplašāk zināms kā bagātīga C vitamīna krātuve, taču tas satur arī organismam nepieciešamas minerālvielas, A un B vitamīnu, folijskābi, magniju, mangānu, fosforu, dzelzi, varu un cinku. Vērtīgo vielu dēļ, citrusaugli izmanto arī kā ārstniecības līdzekli dažādām veselības problēmām. Apelsīnos esošais C vitamīns kavē kancerogēno vielu rašanos organismā, tas arī palīdz cīņā pret ļaundabīgiem audzējiem. Apelsīnu lietošana palīdz arī pret nieru slimībām, neļauj veidoties nierakmeņiem. Auglis mazina holesterīna līmeni, kā arī ir noderīgs sirds veselībai, jo tajā ir sirdij nepieciešamais kālijs. Apelsīna vērtīgās vielas aizsargā pret dažādiem vīrusiem, auglis mazina aizcietējumus, palīdz regulēt asinsspiediena līmeni, stiprina asinsvadu sieniņas, novērš trombu veidošanos, kā arī darbojas kā spēcīgs organisma atindētājs. Citrusauglis noderīgs arī acu veselībai un aizsargā ādu, jo tajā ir organismam nepieciešamie antioksidanti. Apelsīnam piemīt arī īpašība veicināt dažādu brūču sadzīšanu.

Aromāta dēļ, apelsīnu izmanto arī parfimērijā. Augļa aromāts jūtams dažādos smaržūdeņos, to izmanto arī citos ķermenim un matiem domātos produktos, piemēram, ķermeņa losjonos, dušas želejās, šampūnos, ķermeņa skrubjos un citur. Ražojot ziepes un sveces, apelsīnu izmanto ne tikai smaržas nolūkā, bet arī kā dekoratīvu elementu. Pieejami arī gaisa atsvaidzinātāji ar šī augļa aromātu.

Kaltētā veidā šo citrusaugli var lietot, lai izgreznotu dāvanu iesaiņojumus. Ripiņās sagrieztu un kaltētu apelsīnu var ievērt aukliņā un pakarināt pie sienas, aizkariem, izmantojot kā skaistu un aromātisku iekštelpu dekorējumu.