Auglis – ananāss

Populārākais bromēliju dzimtas tropu augs ir ananāss, tā augli arī sauc par ananāsu. Augļa dzimtene ir Paragvaja un Brazīlija, taču uz Eiropu to pārveda slavenais jūras braucējs Kristofors Kolumbs. Eksotiskajam auglim ir īpatnēja āriene, kas atgādina čiekuru, tāpēc ananāss tiek dēvēts arī par priežābolu (pineapple). No ārpuses augli sedz raupja, koksnaina miza, virspusē tam ir lapu rozete, taču augļa ēdamā daļa ir vidēji mīksta, dzeltena, kurai pa vidu ir serde. Tieši serdē atrodas eksotiskā augļa lielākā vitamīnu krātuve. Tā garša un smarža ir saldi skābena. Tradicionāli ananāss tiek lietots kulinārijā, kā arī ir palīglīdzeklis svara zaudēšanā, taču tam piemīt arī daudz ārstniecisko īpašību.

Ēdienu gatavošanā ananāsu izmanto visdažādākajos veidos – svaigu, konservētu, ceptu. Arī tā sula tiek plaši lietota. Svaigu ananāsu parasti pasniedz gabaliņos kā uzkodu vai arī pievieno tā gabaliņus lapu salātiem. Sagrieztu augli mēdz pievienot arī dzērieniem gan kā vienkārši dekorāciju, gan kā garšas uzlabotāju. Vāciešiem ir tradīcija Jaunajā gadā pasniegt šampanieti ar šī augļa gabaliņiem. Lielu lomu šis eksotiskais auglis ieņemt tieši saldo ēdienu pagatavošanā – gan konservētu, gan svaigā veidā to pasniedz pie saldējuma, tas noder kā sastāvdaļa dažādās kūku receptēs. Saldo garšu ananāsā rada saharoze, tāpēc ar augļa lietošanu ir jāuzmanās cukura diabētiķiem. Tomēr ananāsa specifiskās garšas īpatnību dēļ, augli pievieno arī gaļas ēdieniem. Tā kā auglis satur vielu, kas palīdz pārstrādāt pārtiku, visbiežāk to pasniedz maltītes beigās, lai novērstu smaguma sajūtu.

Ananāss satur ļoti daudz vērtīgu vitamīnu un minerālvielu, kas uzlabo veselību un stiprina imunitāti. Auglis satur gan A, gan B, gan C vitamīnu, kā arī nātriju, kalciju, dzelzi, magniju, fosforu un citas vielas. Tas ir arī spēcīgs antioksidants. Pateicoties visām vērtīgajām vielām, ananāsu lietošana palīdz novērst un ārstēt saaukstēšanos, klepu, kā arī iekaisumu. Šim tropu auglim piemīt īpašība mazināt paaugstinātu asinsspiedienu, kā arī tas neļauj asinīm sabiezēt. Līdz ar to pārmērīga ananāsa lietošana nav ieteicama cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar asins sarecēšanu. Minerālvielu dēļ, ananāss palīdz stiprināt kaulus. Auglis palīdz arī acīm, uzlabo smaganu stāvokli, novērš gremošanas problēmas, likvidē dažādus parazītus, kas atrodas organismā. Ananāsu sulu ir ieteicams dzert grūtniecēm, jo tā palīdz samazināt nelabumu. Sulas lietošanas noder arī nelabuma gadījumos, kad to izraisa braukšana ar mašīnu, lidmašīnu, kuģi un citur. Mazs gabaliņš šī tropu augļa satur ļoti daudz C vitamīna, kas nepieciešama kā ikdienas deva mūsu organismam. C vitamīns uzlabo cilvēka imūnsistēmu, pasargā organismu no dažādiem mikrobiem, kā arī nodrošina enerģiju.

Tā kā auglis satur fermentu, kas palīdz sašķelt olbaltumvielas, tad tiek uzskatīts, ka ananāss ir labs palīglīdzeklis dažādās diētās. Radīta pat īpaša diēta, kuras galvenais nosacījums ir ananāsa un tā sulas nepārtraukta lietošana uzturā. Taču jāņem vērā, ka, pārmērīgi lietojot ananāsu, paaugstinās skābju līmenis kuņģī, tāpēc augli neiesaka lietot gastrīta un kuņģa slimniekiem. Tas arī izraisa mutes kaktiņu iekaisumu, kā arī mutes gļotāda kļūst jēla. Tomēr, par spīti uzskatam, ka auglis var samazināt lieko svaru, ir pierādīts, ka ananāsa galvenā nozīme svara zaudēšanā ir tā spēja paātrināt vielmaiņu. Auglis palīdz ātri izvadīt šķidrumu no organisma, kā arī tas mazina celulītu.

Ananāss tiek lietots arī skaistumkopšanā. Tas palīdz uzlabot taukainu sejas ādu. Mājas apstākļos ir iespējams ierīvēt seju ar ananāsu sulu, taču jāuzmanās, lai sula neiekļūst acīs. Aromāta dēļ, eksotisko augli izmanto arī kā smaržūdens elementu, pievieno svecēm, ziepju ražošanā, dušas želejās, krēmos un citur.