Puķes, augļi un to burvība!

Pasaules lielākā oga – arbūzs

Bieži vien cilvēki uzskata, ka arbūzs ir auglis, tomēr, tā kā viņš pieder pie ķirbju dzimtas ziedaugiem, tad patiesībā arbūzs ir oga; turklāt – pasaules lielākā oga. Pārsvarā šīs ogas izaug svarā ap 20 kg, tomēr dažreiz arbūza svars var būt pat vairāk kā 100 kg. Par arbūza dzimteni tiek uzskatīta Āfrika, kur to ir iespējams arī redzēt augam savvaļā. Tomēr arbūzu ir iespējams audzēt arī citur – galvenais, lai ir silts klimats. Parasti arbūziem ir apaļa vai ovāla forma, taču tā kā pasaulē sastopams vairāk kā 1200 dažādas arbūzu šķirnes, tad ir arī ogas, kurām ir cilindriska vai kvadrātveida forma. Ogai apkārt ir bieza miza, kura uzsūc nātriju, līdz ar to mizu nevajag lietot uzturā. Lai gan ne visām šķirnēm, tomēr lielākoties arbūzos ir arī mazas sēkliņas, kuras arī nav ēdamas. Arbūzu miza var būt zaļa ar strīpām vai plankumiem, dzeltena vai balta. Ogas iekšpusē ir mīksta ēdamā daļa, kas parasti ir rozīgi sarkanā krāsā, taču, pateicoties šķirņu daudzveidībai, arbūza iekšpuse varbūt arī dzeltena, violeta vai oranža.

Visbiežāk arbūzus cilvēki pērk karstā laikā, jo tas patīkami veldzē. Tomēr šīs ogas vajadzētu lietot arī ikdienā, jo arbūziem piemīt arī ārstnieciskas īpašības. Pasaules lielākās ogas sastāvā ir A,C, B1, B2, PP vitamīni, magnijs, kālijs, dzelzs, folijskābe, mangāns un citas vielas. Cilvēki, kuriem ir problēmas ar lieko svaru, arbūzi ir jāēd, jo tiem piemīt urīndzenošas īpašības. Līdz ar to arbūzs var tikt izmantots dažādās diētās, to vajadzētu lietot atslodzes dienās. Lai gan ogas garša ir salda, jo tā satur glikozi, fruktozi un saharozi, tomēr tas nemaina apstākli, ka arbūzs sastāv no gandrīz 80% ūdens, kas izcirkulē caur organismu. Tā kā oga satur arī pektīnvielas, tad arbūzā esošās vielas savāc cilvēka organismā esošās kaitīgās vielas un izvada tās ārā. Taču cilvēkiem, kuriem ir diabēts, pirms arbūzu lietošanas jākonsultējas ar savu ārstu. Šīs ogas mīkstumu ieteicams ēst tiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar mazasinību, jo ogai piemīt asinsradošas īpašības. Arbūzs ir vēl viena iespēja, kā ar dabas produktiem ārstēt sirds un asinsvadu problēmas. Tāpat arbūzs ieteicams arī gastrīta, aizcietējumu, saaukstēšanās, artrīta un aritmijas gadījumos. Taču cilvēkiem, kuriem ir divpadsmitpirkstu vai kuņģa čūlas saasinājums, kā arī caureja, labāk izvairīties no šīs ogas ēšanas.
Arbūzs ir lietojams ne tikai iekšķīgi, bet arī ārēju veselības problēmu gadījumos. Piemēram, ja cilvēkam ir ekzēma, psoriāze, sasitumi vai vaļējas brūces, tad iespējams uzsmērēt arbūzu uz problēmzonas.

Tā kā arbūza mīkstums ir salds, tad šo ogu plaši izmanto saldajos ēdienos – saldējumos, kūkās, ievārījumos, džemos, augļu salātos un citur. Tiek spiestas arī sulas, kuras var lietot gan tāpat – tīrā veidā -, gan arī pievienot dažādiem kokteiļiem.

Arbūzs un tā neatkārtojamais, saldenais aromāts bieži vien tiek izmantots skaistumkopšanas nolūkos. Arbūza ekstraktu pievieno dažādiem krēmiem, šampūniem, maskām, skrubjiem, ziepēm, kā arī smaržām. Pašgatavota arbūza maska karstā vasaras dienā atvēsinās ne tikai ādu, bet arī uzlabos tās izskatu un padarīs ādu mīkstāku un gludāku.

Vīnogas

Vīnogas ir vieni no senākajiem kultūraugiem, kas tiek audzēti vairāk kā 8 gadsimtus. Bībelē arī teikts, ka vīnogas bija pirmais augs, kuru Noass iestādīja jaunajā zemē pēc lielajiem plūdiem. Tomēr tās ir zināmas arī jau no senākiem laikiem – gan grieķu, gan romiešu mitoloģijā ir senās vīna dievības Dionīss un Bahks; līdz ar to – kur ir vīns, tur ir arī vīnogas, jo no tām tiek darināti dažādi saldie desertu vīni. Vīnogas tiek plaši audzētas daudzviet pasaulē. Tā kā vīns tiek darināts gan Itālijā, gan Francijā, tāpat arī Turcijā, Latvijā un citur, tad arī vīnogas tiek audzētas šajās vietās. Tomēr vīnogām ir arī dažādas šķirnes, lai atšķirīgās klimata joslās štās varētu tikt audzētas un vīnogulāji spētu ražot ogas.

Vīnogas ir ogas, kas aug ķekaros. Atkarībā no laika apstākļiem, vīnogulājus audzē gan brīvā dabā (nelielas kalnu nogāzes), tāpat arī tos iespējams kultivēt siltumnīcās. Vīnogām ir saldena garša, ogas forma ir ovāla un gluda. Ir sastopamas gan zaļās, gan sarkanās vai violetās vīnogas. Ogas izmērs var variēties atkarībā no vīnogas šķirnes. Vīnogās ir mazas sēkliņas, kas ēdot ir jāizņem ārā, taču pašu ogu var ēst ar visu miziņu.

Vīnogas tiek plaši izmantotas ne tikai vīna ražošanā. No tām tiek gatavotas arī rozīnes – gan šādā veidā, gan svaigas ogas plaši tiek izmantotas dažādus saldo ēdienu gatavošanā – gan kā ēdiena neatņemamu sastāvdaļu, gan dekorēšanai. Vīnogas izmanto arī citu ēdienu gatavošanā – pievieno salātiem, gaļas ēdieniem. No vīnogām ir iespējams arī izspiest sulu. Daudzviet pasaulē iecienīts pārtikas produkts ir arī vīnogu lapas – tajās tiek ietīta gan gaļa, gan citi ēdieni. Šādus ēdienus arī bieži vien grilē, viegli apcep vai pat nedaudz vāra. Tomēr lielākoties cilvēki vīnogas lieto svaigā veidā – ogas tiek ēstas kā uzkodas.

Šīs ogas satur daudz vitamīnu un citu organismam vērtīgu vielu, tāpēc tās ir ieteicams lietot uzturā. Vīnogās ir A provitamīns, C, B1, B2, B6, B12, kā arī P un PP vitamīni, tās satur folijskābi, vīnskābi, skudrskābi, vīnskābi, kā arī lielos daudzumos glikozi un fruktozi.

Šīs ogas ir var lietot medicīniskos nolūkos. Tomēr tā kā vīnogās ir liels glikozes daudzums, tad diabēta slimniekiem no šīm ogām vajadzētu labāk atturēties; tāpat arī jāuzmanās tiem, kuriem ir liekais svars. Arī cilvēkiem, kuriem ir divpadsmitpirkstu zarnu un kuņģa čūlas problēmas, ir caureja vai pastiprināti rūgšanas procesi labāk ir izvēlēties citas ogas. Vīnogas iesaka lietot tiem cilvēkiem, kuriem ir dažādas sirds un asinsvadu saslimšanas. Šīs ogas stiprina asinsvadu sieniņas, samazina asinsspiedienu. Tiek uzskatīts, ka reizi dienā ir jāizdzer aptuveni 50 – 60 ml vīna, jo šāds daudzums palīdz atbrīvoties no kaitīgā holesterīna, kas sakrājas asinsvados. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar urīnpūsli un nierēm, ieteicams ēst daudz vīnogu, jo tās neļauj veidoties akmeņiem. Vīnogas satur arī vielas, kas palīdz organismam atindēties; tās jāēd, ja ir problēmas ar bezmiegu, nespēku un astēniju.

Vīnogas palīdz mazināt ādas novecošanos, izlīdzina nelielas grumbas, tāpēc no tām tiek pagatavotas dažādas sejas maskas. Ādas aprūpē iespējams arī izmantot pašu ogu – vīnoga tiek pārgriezta uz pusēm un tāpat arī uzlikta uz sejas vai kakla. Šīs ogas ekstrakti ir labvēlīgi arī matiem – padara tos stiprākus un piešķirt spīdumu.

Mango

Mango ir tropu reģiona auglis, kas aug mūžzaļos 20 – 30 m augstos kokos. Šī tropu augļa dzimtene ir Indija, kur tas ticis cienīts jau gadsimtiem ilgi, tāpēc bieži vien var dzirdēt, ka mango tiek saukts arī par dievu augli, superaugli vai arī tropu ābolu. Mango ir vairāk kā 2`500 augļu šķirnes, taču tām visām ir kopīgs tas, ka augļa ēdamā daļa ir salda, ar spēcīgu un lielākoties saldenu aromātu. Apkārt auglim ir diezgan plāna, gluda miza. Kamēr auglis vēl nav gatavs, tad tas ārēji ir zaļš. Tomēr nedrīkst vienmēr paļauties uz to, ka, ja miza ir zaļa, tad mango nav gatavs. Pastāv dažas mango šķirnes, kuras arī gatavas vēl ārēji ir zaļas, tomēr visbiežāk ir redzams, ka gatavam mango apkārt it sarkanīga, oranžīga miza. Tāpat arī augļa iekšējā, ēdamā daļa ir dažādās krāsās – oranža, dzeltenīga, sārta. Mango augļa iekšā ir ciets kauliņš, kas nav lietojams uzturā, tāpat arī mizu nav ieteicams ēst. Lai pārbaudītu, vai auglis ir gatavs, to var pārgriezt uz pusēm – ja kauliņu ir viegli pagrozīt un izņemt, nesabojājot ēdamās daļas apvalku, tad mango ir lietojams uzturā. Tāpat mango gatavību ir iespējams pārbaudīt, ja tas vēl nav nomizots. Augļa mizā ir jāiespiež pirksta gals – ja paliek nospiedums, tad tas ir gatavs. Taču, ja iespiedumu veikt ir ļoti viegli, tad var gadīties, ka auglis jau ir pārgatavojies. Iegādājoties mango veikalā, vienmēr ir jāpārliecinās, vai ārējā miza nav bojāta, ar brūniem plankumiem, jo tad mīkstā vidus daļa var būt bojāta. Ja auglis vēl ir negatavs, tad to ieteicams turēt istabas temperatūrā – tāpat nogatavināšanos veicina banāni un kivi. Mango ir viens no tiem tropu augļiem, kuru noteikti nevajag ilgstoši turēt ledusskapī, jo tas var sākt pūt.

Tas, ka mango tiek dēvēts arī par dievu augli, nozīmē ne tikai to, ka tam ir dievišķa garša. Mango ir ļoti veselīgs un tā sastāvā ir daudz organismam nepieciešamas vielas un vitamīni. Mango sastāvā ir vairāki vitamīni – A, C, E, tāpat tajā ir arī kalcijs, dzelzs un magnijs. Mango augli iesaka lietot cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar imūnsistēmu un vielmaiņu, jo tā labās īpašības veicina vielmaiņas darbību, kā arī vitamīni uzlabo imūnsistēmu. Tropiskais auglis, lai gan garšas ziņā ir salds, tomēr satur maz cukura, līdz ar to ir ieteicams cilvēkiem, kuriem ir cukura diabēts. Auglis palīdz arī sirds slimību gadījumos, reimatisma slimniekiem. Mango sulu, sajaucot kopā ar burkānu sulu, ieteicams lietot cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar urīnceļiem un nierakmeņiem. Nesenos pētījumos ir arī atklāts, ka mango satur vielas, kas var aizkavēt pat vēža šūnu veidošanos.

Mango tiek pasniegts dažādos ēdienos. Visbiežāk gan to izmanto, lai pagatavotu un garnētu dažādus saldos ēdienus. Tomēr specifiskā mango garša sniedz brīnišķīgu baudījumu kopā ar dažādiem gaļas ēdieniem. Mango var lietot gan svaigā veidā, taču uzturā lieto arī mango sulu, kompotus, mēdz arī cept kūkās un gatavot ievārījumus.

Avokado

Avokado ir auglis, kas aug 6-15 m augstos lauru dzimtas mūžzaļos kokos. Savvaļā tie atrodami Amazones mežos, taču audzēti eksporta nolūkos tiek Meksikā un Centrālamerikā, kas ir arī augļa dzimtene, kā arī šobrīd jau ir kultivēti daudzās citās Amerikas vietās. Lai gan avokado ir auglis, tomēr tā ķīmiskais sastāvs vairāk atbilst dārzenim. Tas ir plaukstas lieluma auglis ar zaļgandzeltenu mīkstumu, kas aptver diezgan lielu augļa kauliņu. Apkārt augļa mīkstumam ir miza. Atkarībā no šķirnes tā var būt gluda vai arī nedaudz grumbuļaina. Lietošanai uzturā var izmantot tikai avokado mīksto daļu; augļa kodolu noteikti nedrīkst ēst, jo tas ir indīgs. Augļa mīkstumam piemīt īpatnēja garša, kas nedaudz atgādina valriekstus; tāpat arī tā konsistence atgādina sviestu, līdz ar to bieži vien avokado tiek smērēts uz maizes vai galetēm.

Avokado koka augļi parasti tiek novākti vēl negatavi, lai varētu tos nepārgatavinātus eksportēt uz citām valstīm. Negatavam auglim miza ir vēl zaļā krāsā, kā arī augļa mīkstums ir ciets. Avokado augļa gatavību ir iespējams pārbaudīt, iespiežot ar pirkstu viegli mizā – tā var sajust, vai iekšējā daļa vēl nav par cietu. Taču, ja pirksta nospiedums auglī paliek, tad avokado jau ir pārgatavojies. Iegādājoties šos augļus veikalā, parasti tie jau ir gandrīz nogatavojušies. Ja auglis vēl nav īsti gatavs, tad tas ir jātur istabas temperatūrā. Nogatavošanos var paātrināt, ja blakus tiek turēti banāni vai kivi. Taču, ja avokado jau ir gatavs, bet tas vēl netiks ēsts, tad, lai izvairītos no augļa pārgatavošanās, to var ielikt dažas dienas ledusskapī. Nav ieteicams avokado turēt aukstumā ilgāk par piecām dienām. Avokado tāpat kā ābols, saskaroties ar gaisu, ātro oksidējas, līdz ar to tas paliek brūngans. Lai izvairītos no šāda efekta, kā arī estētiski saglabātu augļa izskatu, avokado vajag servēt neilgi pirms pasniegšanas, kā arī brūnuma veidošanos aizkavē citronu sula. Oksidēšanās procesu aizkavē arī kauliņš, kas atrodas auglī.

Avokado mūsdienās ir kļuvis ļoti iecienīts, jo tā sastāvā ir labās taukskābes un citas uzturvielas, kas ir nepieciešamas cilvēka organismam. Tāpat avokado visbiežāk lieto uzturā tie cilvēki, kas aktīvi nodarbojas ar sportu, kā arī mēģina atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Tāpat avokado ieteicams lietot uzturā diabēta slimniekiem, jo tajos ir ļoti zems cukura līmenis. Avokado pazemina arī holesterīna līmeni asinīs, attīra asinsvadu sieniņas no tā nogulsnēm un padara asinsvadus elastīgākus. Avokado arī labvēlīgi ietekmē atmiņu, samazina dažādu sirds slimību iespējamību. Šo augli ārsti parasti iesaka ēst grūtniecēm, jo avokado esošā folijskābe samazina risku, ka bērns var piedzimt ar anomālijām. Auglis novērš arī dažādas aknu slimības, aizsargā tās no indēm, kā arī palīdz, ja cilvēks slimo ar hepatītu.

Avokado augļi bieži tiek izmantoti arī skaistumkopšanā – tiek gatavotas dažādas sejas maskas, krēmi, šampūni, ķermeņa skrubji. Avokado esošas vielas padara ādu elastīgāku, gludāku un maigāku. Tāpat arī izlīdzina grumbas un novērš ādas lobīšanos.