Puķes, augļi un to burvība!

Auglis – banāns

Banāns ir tropu lakstaugs, no kura iegūst augļus un šķiedras. Banāns ir šī lakstauga auglis, cilvēka uzturā plaši pielietots auglis, kuru iegūst no banānaugiem Musa x paradisiaca vai Musa acuminata, taču nereti tos iegūst arī no tādām banānaugu ģints sugām kā Musa balbisiana, Musa fehi vai Musa troglodytarum. Pasaulē ir vairāk nekā 300 pārtikā izmantojamo banānu šķirņu, taču lielražošanā izmanto tikai Cavendish, kura tiek audzēta plašās monokultūru audzēs.

Skatoties no botāniskā aspekta, banāns ir oga ar sēklām un biezu, koši dzeltenu un viegli nolobāmu mizu. Banāna forma ir garena, tā aptuvenais garums ir 15 cm, bet tā diametra garums ir no 3 – 4 cm. Banāna krāsa bez mizas mēdz būt no gaiši dzeltenas līdz pat baltai.

Banāni ir seni kultūraugi, svarīga eksporta prece un tropiskajās valstīs tie ir nozīmīgs pārtikas augs. Galvenās banānu kultivēšanas teritorijas atrodas starp 30 grādu Ziemeļu un 30 grādu Dienvidu paralēli ne augstāk par 2000 m virs jūras līmeņa. Vislabākā banānu raža ir novērojama apstākļos, kad gaisa temperatūra dienā ir no +26 līdz +35 grādiem, bet naktī no +22 līdz +28 grādiem. Banānu raža ir iespējama arī tajās teritorijās, kurās gaisa temperatūra ir zemāka, taču tajās teritorijās, kurās temperatūra ilgstoši ir zemāka par +10 grādiem, banāni netiek kultivēti.

Banānu izcelsmes zeme ir Āzija, taču vēlāk tos sāka audzēt arī Austrumāfrikā un Ēģiptē. Mūsdienās banāni aug tropos visā pasaulē. Banāni kopā ar kafiju veido 60% no reģiona kopējā eksporta. Banānu eksporta lielvalstis ir Kolumbija, Kostarika, Filipīnas un Ekvadora, taču pēdējā laikā ievērojami ir pieaudzis eksports arī no Rietumāfrikas valstīm.

Banāni ir piesātināti ar dažādiem vitamīniem, minerālvielām un ogļhidrātiem, tāpēc uztura speciālisti uzskata, ka banānu lietošana uzturā palīdz saglabāt veselīgu svaru, uzlabo koncentrēšanās spējas un atmiņu, kā arī nodrošina enerģiju. Divas trešdaļas pasaules banānu eksporta kontrolē “Chiquita”, “Dole”, “Del Monte”, kuras ir dominējošās banānu importētājvalstis arī uz Eiropu.

Auglis – citrons

Citrons ir citrusa auglis, ko iegūst no citronkoka. Citronkoki aug tropu un subtropu apgabalos, taču mūsdienās citronkokus audzē ne tikai šajās zonās. Citronu brīvā dabā iespējams atrast Āzijā, piemēram, Indijā, taču arī citās valstīs, kur ir atbilstošs klimats, piemēram, Itālijā, Spānijā, Brazīlijā un citur. Citroniem ir dažādas šķirnes, taču izskats un garša lielākoties ir nemainīga. Gatavam citronam ir dzeltena, poraina miziņa, tā forma ir ovāla, nedaudz ieapaļa. Citrona garša ir skāba, jo satur citronskābi, arī tā smarža ir skābena. Šiem augļiem ir daudzveidīgs pielietojums. Visplašāk citronu izmanto kulinārijā, taču tam piemīt arī ārstnieciskas īpašības.

Uzturā iespējams lietot ne tikai citrona mīksto daļu, bet arī mizu un sēklas. Kulinārijā lielākoties tiek izmantota citronu sula, kas ēdienam piešķir skābenu piegaršu. Atšķaidot citronu sulu ar ūdeni, iespējams pagatavot atspirdzinošu dzērienu. Citrona mīkstumu un mizu pārsvarā pievieno ēdienam, kā garšas bagātinātāju. Citronu lieto arī dažādu ēdienu pagatavošanā, piemēram, kūku cepšanā, dažādos desertos vai salātos, kā arī, izmantojot citronu mizu vai sēklas, iespējams radīt tādas garšvielas kā citronpipari. Tā skābās garšas un aromātiskās smaržas dēļ, augļa sulu izmanto dažādu marināžu pagatavošanai, kā arī mērcēs. Citrons ēdienam piedod pikantu garšu. Šis auglis izmantojams arī kā palīglīdzeklis virtuvē, jo, nedaudz uzsmidzinot citronu sulu citiem augļiem, tie pēc laika nepaliks brūni.

Aukstā laikā citronu bieži vien pievieno tējai, jo citrons ir bagātīgs C vitamīna avots, kas palīdz pret saaukstēšanos. Pateicoties tā vērtīgajām vielām, citrons plaši tiek izmantots medicīnā, kā ārstniecības līdzeklis pret dažādām slimībām. Tā ārstnieciskās spējas uzlabo dažādu iekšējo orgānu darbību. Citronam piemīt profilaktiskas īpašības, tāpēc to ieteicams lietot pēc onkoloģiskām saslimšanām. Silts citronūdens tiek lietots arī, lai novērstu stresu, uzlabotu imūnsistēmu, izvadītu liekos toksīnus, kas uzglabājušies organismā. To vislabāk dzert ir tieši no rītiem. Vājas koncentrācijas citronu sula noder arī kā dezinfekcijas līdzeklis nelielām brūcēm.

Citronam ir arī svarīga loma dažādos reliģiskos rituālos. Ebrejiem citrons ir nozīmīgs simbols. Arī budisti izmanto šo citrusa augli reliģiskiem nolūkiem.

Citrona smaržas un sulas atjaunojošo īpašību dēļ, tas plaši tiek izmantots arī parfimērijā. Auglis kā smaržviela tiek pievienots ziepēm, dušas želejās, dažādos krēmos, šampūnos. Tā kā citronu sulai un mizai piemīt atjaunojošas īpašības, tos bieži izmanto dažādiem sejas, ķermeņa un acu krēmiem. Tā kā citronskābē ir arī balinošas vielas, augli izmanto arī balinošas zobu pastas ražosānā. Mājas apstākļos iespējams citronu sulu smērēt uz zobiem, tos baltinot, taču citronskābe šajā auglī ir pietiekami koncentrētā veidā, lai ilgstošas šādas rīcības rezultātā, spētu bojāt zobu emalju.

Balinošās iedarbības dēļ, citronu sulu var izmantot arī mājsaimniecībā, ja vajadzīgs likvidēt kādu traipu. Tomēr, tīrīšanā izmantojot citronu sulu, jāatceras, ka tas var padarīt apstrādājamo materiālu daudz neizturīgāku, kā arī izbalināt krāsu, ne tikai likvidējamo traipu.

Vieglās pieejamības un mazo izmaksu dēļ, citronus izmanto arī dažādos eksperimentos.
Citronus iespējams izmantot arī dekoratīvā nolūkā. Tos var iestrādāt sveču vaskā, padarot sveci vizuāli baudāmāku, kā arī izdalot citronam raksturīgo aromātu. Sakaltētu citronu ripiņas bieži vien izmanto arī telpas dekorācijās – saverot kaltētās ripiņas uz aukliņas un pieliekot tās pie sienas vai jebkuras citas vietas, iespējams viegli, lēti un vienkārši izgreznot apkārtējo vidi. Kā arī šāda veida rotājums radīs patīkamu aromātu. Šo paņēmienu var izmantot arī Ziemassvētku eglītes dekorēšanai. Sakaltētas citrona ripiņas izmanto arī dāvanu dekorēšanas procesā.