Puķes, augļi un to burvība!

Auglis – apelsīns

Par apelsīnu dēvē apelsīnkoka augli. Tā dzimtene ir Āzijā, no kurienes tas 16.gs tika ievests Eiropā, bet vēlāk Amerikā, Dienvidamerikā, Austrālijā un Āfrikā, kur to sāka audzēt komerciāliem nolūkiem. Mūsdienās vislielākā šo citrusaugļu ražotne atrodas Brazīlijā. Apelsīnkoks parasti izaugt 9-10 metrus augsts un tam ir balti ziedi. Lai tas izaugtu un spētu ražot augļus, tam nepieciešams subtropu vai tropu klimats. Apelsīnam ir bumbveida forma, no ārpuses to sedz oranža, izturīga un nedaudz poraina miza, bet iekšā ir augļa mīkstā daļa, kas sadalīta vairākās daivās. Sākumā, kamēr auglis vēl nav nogatavojies, tas ir zaļš un izmēra ziņā mazāks, taču izaugot tā miza iegūst oranžu nokrāsu. Atkarībā no šķirnes krāsa variē spektrā no dzeltenīgas līdz pat tumši oranžai krāsai. Tiek audzēta arī sarkano apelsīnu šķirne, kas vizuāli gan no iekšpuses, gan ārpuses ir iesarkanā krāsā. Apelsīnam ir izteikts aromāts un atkarībā no šķirnes tā garša var būt gan salda, gan rūgtena. Primāri šo augli izmanto kulinārijā, taču tas tiek plaši izmantots arī ārstnieciskos nolūkos un parfimērijā.

Visplašāk ēdiena pagatavošanā tiek lietots saldais apelsīns, taču rūgto apelsīnu pievieno gaļas ēdieniem. Sagriežot augli gabaliņos, iespējams pagatavot dažādus salātus. Kopā ar citiem augļiem apelsīnu plaši izmanto saldajos ēdienus gan kā sastāvdaļu, gan garnējumu. Citrusaugli pievieno kūkām, kā arī no tā iespējams izvārīt dažādu kombināciju ievārījumus. Gan rūgto, gan saldo apelsīnu izmanto, pagatavojot dažādas mērces vai gaļas marinādes, kas pēc cepšanas ēdienam piedod rūgtenu vai saldenu garšu, kā arī rada patīkamu aromātu. Uzturā bieži tiek izmantota tieši apelsīnu sula – no rītiem tā ir tikpat iecienīts dzēriens kā kafija vai tēja. Svaigi spiesta apelsīnu sula dod mundrumu, atmodina prātu un ķermeni, kā arī sulā ir ļoti daudz organismam nepieciešamo vielu, kas stimulē imūnsistēmas aizsardzības spējas. Apelsīnu šķēlītes aukstajā laikā izmanto arī kā piedevu tējai – tās uzlabo gan garšu, gan aromātu, kā arī ir vajadzīgas ķermeņa aizsargspēju uzlabošanai. Augļa miziņu izmanto liķiera pagatavošanā. Gan kaltētu, gan svaigu apelsīnu mēdz pievienot arī karstvīna pagatavošanā.

Apelsīns visplašāk zināms kā bagātīga C vitamīna krātuve, taču tas satur arī organismam nepieciešamas minerālvielas, A un B vitamīnu, folijskābi, magniju, mangānu, fosforu, dzelzi, varu un cinku. Vērtīgo vielu dēļ, citrusaugli izmanto arī kā ārstniecības līdzekli dažādām veselības problēmām. Apelsīnos esošais C vitamīns kavē kancerogēno vielu rašanos organismā, tas arī palīdz cīņā pret ļaundabīgiem audzējiem. Apelsīnu lietošana palīdz arī pret nieru slimībām, neļauj veidoties nierakmeņiem. Auglis mazina holesterīna līmeni, kā arī ir noderīgs sirds veselībai, jo tajā ir sirdij nepieciešamais kālijs. Apelsīna vērtīgās vielas aizsargā pret dažādiem vīrusiem, auglis mazina aizcietējumus, palīdz regulēt asinsspiediena līmeni, stiprina asinsvadu sieniņas, novērš trombu veidošanos, kā arī darbojas kā spēcīgs organisma atindētājs. Citrusauglis noderīgs arī acu veselībai un aizsargā ādu, jo tajā ir organismam nepieciešamie antioksidanti. Apelsīnam piemīt arī īpašība veicināt dažādu brūču sadzīšanu.

Aromāta dēļ, apelsīnu izmanto arī parfimērijā. Augļa aromāts jūtams dažādos smaržūdeņos, to izmanto arī citos ķermenim un matiem domātos produktos, piemēram, ķermeņa losjonos, dušas želejās, šampūnos, ķermeņa skrubjos un citur. Ražojot ziepes un sveces, apelsīnu izmanto ne tikai smaržas nolūkā, bet arī kā dekoratīvu elementu. Pieejami arī gaisa atsvaidzinātāji ar šī augļa aromātu.

Kaltētā veidā šo citrusaugli var lietot, lai izgreznotu dāvanu iesaiņojumus. Ripiņās sagrieztu un kaltētu apelsīnu var ievērt aukliņā un pakarināt pie sienas, aizkariem, izmantojot kā skaistu un aromātisku iekštelpu dekorējumu.

Auglis – ananāss

Populārākais bromēliju dzimtas tropu augs ir ananāss, tā augli arī sauc par ananāsu. Augļa dzimtene ir Paragvaja un Brazīlija, taču uz Eiropu to pārveda slavenais jūras braucējs Kristofors Kolumbs. Eksotiskajam auglim ir īpatnēja āriene, kas atgādina čiekuru, tāpēc ananāss tiek dēvēts arī par priežābolu (pineapple). No ārpuses augli sedz raupja, koksnaina miza, virspusē tam ir lapu rozete, taču augļa ēdamā daļa ir vidēji mīksta, dzeltena, kurai pa vidu ir serde. Tieši serdē atrodas eksotiskā augļa lielākā vitamīnu krātuve. Tā garša un smarža ir saldi skābena. Tradicionāli ananāss tiek lietots kulinārijā, kā arī ir palīglīdzeklis svara zaudēšanā, taču tam piemīt arī daudz ārstniecisko īpašību.

Ēdienu gatavošanā ananāsu izmanto visdažādākajos veidos – svaigu, konservētu, ceptu. Arī tā sula tiek plaši lietota. Svaigu ananāsu parasti pasniedz gabaliņos kā uzkodu vai arī pievieno tā gabaliņus lapu salātiem. Sagrieztu augli mēdz pievienot arī dzērieniem gan kā vienkārši dekorāciju, gan kā garšas uzlabotāju. Vāciešiem ir tradīcija Jaunajā gadā pasniegt šampanieti ar šī augļa gabaliņiem. Lielu lomu šis eksotiskais auglis ieņemt tieši saldo ēdienu pagatavošanā – gan konservētu, gan svaigā veidā to pasniedz pie saldējuma, tas noder kā sastāvdaļa dažādās kūku receptēs. Saldo garšu ananāsā rada saharoze, tāpēc ar augļa lietošanu ir jāuzmanās cukura diabētiķiem. Tomēr ananāsa specifiskās garšas īpatnību dēļ, augli pievieno arī gaļas ēdieniem. Tā kā auglis satur vielu, kas palīdz pārstrādāt pārtiku, visbiežāk to pasniedz maltītes beigās, lai novērstu smaguma sajūtu.

Ananāss satur ļoti daudz vērtīgu vitamīnu un minerālvielu, kas uzlabo veselību un stiprina imunitāti. Auglis satur gan A, gan B, gan C vitamīnu, kā arī nātriju, kalciju, dzelzi, magniju, fosforu un citas vielas. Tas ir arī spēcīgs antioksidants. Pateicoties visām vērtīgajām vielām, ananāsu lietošana palīdz novērst un ārstēt saaukstēšanos, klepu, kā arī iekaisumu. Šim tropu auglim piemīt īpašība mazināt paaugstinātu asinsspiedienu, kā arī tas neļauj asinīm sabiezēt. Līdz ar to pārmērīga ananāsa lietošana nav ieteicama cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar asins sarecēšanu. Minerālvielu dēļ, ananāss palīdz stiprināt kaulus. Auglis palīdz arī acīm, uzlabo smaganu stāvokli, novērš gremošanas problēmas, likvidē dažādus parazītus, kas atrodas organismā. Ananāsu sulu ir ieteicams dzert grūtniecēm, jo tā palīdz samazināt nelabumu. Sulas lietošanas noder arī nelabuma gadījumos, kad to izraisa braukšana ar mašīnu, lidmašīnu, kuģi un citur. Mazs gabaliņš šī tropu augļa satur ļoti daudz C vitamīna, kas nepieciešama kā ikdienas deva mūsu organismam. C vitamīns uzlabo cilvēka imūnsistēmu, pasargā organismu no dažādiem mikrobiem, kā arī nodrošina enerģiju.

Tā kā auglis satur fermentu, kas palīdz sašķelt olbaltumvielas, tad tiek uzskatīts, ka ananāss ir labs palīglīdzeklis dažādās diētās. Radīta pat īpaša diēta, kuras galvenais nosacījums ir ananāsa un tā sulas nepārtraukta lietošana uzturā. Taču jāņem vērā, ka, pārmērīgi lietojot ananāsu, paaugstinās skābju līmenis kuņģī, tāpēc augli neiesaka lietot gastrīta un kuņģa slimniekiem. Tas arī izraisa mutes kaktiņu iekaisumu, kā arī mutes gļotāda kļūst jēla. Tomēr, par spīti uzskatam, ka auglis var samazināt lieko svaru, ir pierādīts, ka ananāsa galvenā nozīme svara zaudēšanā ir tā spēja paātrināt vielmaiņu. Auglis palīdz ātri izvadīt šķidrumu no organisma, kā arī tas mazina celulītu.

Ananāss tiek lietots arī skaistumkopšanā. Tas palīdz uzlabot taukainu sejas ādu. Mājas apstākļos ir iespējams ierīvēt seju ar ananāsu sulu, taču jāuzmanās, lai sula neiekļūst acīs. Aromāta dēļ, eksotisko augli izmanto arī kā smaržūdens elementu, pievieno svecēm, ziepju ražošanā, dušas želejās, krēmos un citur.

Orhidejas

Vairums ziedu veikalos ir iespējams iegādāties Orhidejas. Augs, kura ziedi krāšņi rotās jūsu balkonu vai istabas palodzi un iepriecinās jūs ar savu skaistumu reizē ir ļoti noslēpumains, un tam tiek piedēvēta sarežģītu augu reputācija. Orhideju dzimtas augi ir viendīgļlapju augi, kuri sastopams gandrīz visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu. Šobrīd zināmas aptuveni 24500 orhideju sugu, bet to sugu skaits varētu sasniegt pat 30 tūkstošus. Lielākoties orhidejas sastopamas tropu klimatiskajā joslā, lietusmežu reģionā. Latvijā dabā sastopamas 34 orhideju sugas. Lielākā daļa no tām ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Mūsu valstī dabā tās sastopamas uz zemes, pļavās, purvos un mežos. Populārākās no tām: Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia), Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus) un Sarkanā cefalantēra (Cephalanthera rubra).

Orhidejas pamatā izmanto 3 lietās: kā garšvielu, kā košumaugus un arī tautas medicīnā.

Orhidejas ir ārkārtīgi daudzveidīgas savā izskata ziņā, jo to lielums var atšķirties amplitūdā no vairākiem metriem līdz pat sīkas monētas lielumam. Pamatā šie augi tiek audzēti telpās to krāšņo un skaisto ziedu dēļ. To kopšana mēdz būt sarežģīta, bet daudzām sugām tā ir pavisam vienkārša. Populārākās no veikalos nopērkamajām orhidejām ir: ‘’taureņu orhidejas’’ jeb falenopši (Phalaenopsis), miltonijas (Miltonia), kambrijas (cambria), vandas (Vanda sanderiana), dendrobijas (Dendrobium nobile) un oncīdijas (Oncidium). Pati pazīstamākā orhideja un tās zieds ir vaniļa (Vanilla fragrans, Vanilla planifolia), kura ir viena no pašām populārākajām garšvielām un savas patīkamās smaržas un garšas dēļ vairumā sastopama saldajos ēdienos.

Lai audzētu orhidejas, tām jāpievērš diezgan liela uzmanība un jāvelta savi spēki to kopšanai. Orhidejas ir ļoti jutīgas pret temperatūru. Sarežģīti audzēt ir tā saucamās ‘’aukstās’’ orhidejas, kuras labprāt uzturas zemā temperatūrā, kas parasti liedz to audzēšanu mājās, izņemot speciālos ‘’blokus’’, kuros temperatūru var regulēt. Mājokļos parasti audzētas tiek tās orhidejas, kuras pieradušas pie mērenas vai siltas temperatūras. Orhidejas nav vēlams uzglabāt keramikas vai jebkurā citas porainas virsmas podā, jo to saknes spēj pieaugt pie tādām virsmām, kas padara neiespējamu vēlāku to pārstādīšanu. Orhidejas nedrīkst atstāt pārāk lielā caurvējā vai pārāk daudz aplaistīt. Šie un citi konkrētām sugām nelabvēlīgi apstākļi var radīt bojājumus un ātri veicināt auga bojāeju.

Dažu orhideju gumi jeb viena no sakņu sastāvdaļām tiek izmantoti kā zāles tautas medicīnā. Dzegužpuķu, naktsvijoļu un gimnadēniju jaunie gumi ir visefektīvākie. Šīs zāles tika izmantotas universāli pret dažādām slimībām. Protams, mūsdienu medicīnas speciālisti noliedz šādu zāļu pielietojuma efektivitāti.

Kopumā orhidejas ir lielisks augs, kuru izvēlēties audzēšanai mājās, kā arī tā būtu lieliska dāvana jūsu paziņām, radiem un draugiem, kuri labprāt nodarbojas ar augu audzēšanu. To audzēšanai noteikti būs nepieciešams laiks un gribasspēks, bet tas atmaksāsies ar prieku par brīnumkrāšņā auga izskatu. Jāņem vērā, ka savvaļas orhidejas Latvijā ir salīdzinoši rets augs. Veikalos redzamās orhidejas pārsvarā ir hibrīdi un tiek audzētas masveidā, bet to skaistums, neatkarīgi no izcelsmes vai rašanās veida, ir vienādi līdzīgs.