Puķes, augļi un to burvība!

Strelīcija

Strelīcija jeb karaliskā strelīcija (sava izskata dēļ dažkārt saukta arī par paradīzes putnu) pieder banānu (Musaceae) dzimtai, bet ne velti, jo pēc izskata šie augi ir savstarpēji līdzīgi, it īpaši to lielās lapas. Neskatoties uz piederību banānu dzimtai, tā ir izdalīta arī pati savā dzimtā – strelīciju (Strelitziaceae) dzimtā un ģintī, kas ietver vēl 5 strelīciju sugas, tomēr kā telpaugs mums pazīstama ir tieši karaliskā strelīcija jeb Strelitzia reginae. Lieki piebilst, ka šai strelīciju sugai ir izveidotas arī citas šķirnes un hibrīdi.

Karaliskā strelīcija, kā jau minēts, nereti saukta arī par paradīzes putnu, priecē tās īpašniekus ar varenām lapām, kā arī oranžos un zilos toņos krāsotiem ziediem, kas vizuāli atgādina kāda putna cekulu. Strelīcijas izcelsmes valsts ir Dienvidāfrika, kur tā aug gar upju krastiem, piekrastes krūmos, kā arī klajās vietās.

Latvijā strelīcijas ziedkāts sāk parādīties vien pašās vasaras beigās, proti, augusta beigās vai septembra sākumā, tomēr līdz ziedkāta uzziedēšanai vienmēr ir vēl jāpagaida. Zieds atplaukst ziemā, visbiežāk decembrī, iepriecinot savu īpašnieku kā Ziemassvētku dāvana. Ja jums ir vēlme audzēt strelīciju no sēklas, līdz ziedu sagaidīšanai ir jāapbruņojas ar pacietību, jo pirmie ziedi visbiežāk ir sagaidāmi vien pēc 4-5 gadiem, bet, ja līdz tam tā būs labi kopta, pēc tam tā ziedēs ik gadu, priecējot ar vairākiem ziediem vienlaikus. Strelīciju lapu izmērs var sasniegt pat 2 metru augstumu, tāpēc pirms strelīcijas iegādāšanās vajadzētu padomāt par to, vai tai būs pietiekoši daudz vietas, kur augt.

Vēlams, lai tai tiktu atvēlēta saulaina vai vismaz gaiša vieta pie kāda loga. Strelīcijām patīk saulainas un plašas vietas istabas temperatūrā, bet tai patīk atrasties arī radiatoru tuvumā. Ņemot vērā to, ka uz lielajām lapām ļoti ātri sakrājas putekļi, būtu nepieciešams tos regulāri notīrīt ar mitru lupatiņu, lai augs varētu brīvi elpot. Ņemot vērā to, ka savvaļā strelīcijām patīk augt mitrās vietās, arī mājās tām nevajadzētu likt vilties, proti, tās vajadzētu laistīt pietiekoši bieži – ik reizi, kad augsnes virskārta ir izžuvusi. Protams, vēsākos laika apstākļos tas nebūs tik bieži nepieciešams, jo dziļi podi ir spējīgi saglabāt mitrumu samērā ilgi, tomēr karstās vasaras dienās tās vajadzētu laistīt ik pēc 3-4 dienām. Strelīcijām ir nepieciešama labi drenējoša augsne ar pH 6,5, piemēram, māla-velēnu trūdzeme, lapu zeme, kūdra un grants, kas sajauktas attiecībā 2:2:1:1. Ja neesat pārliecināti par savām spējām izveidot augsni pašu spēkiem, iegādājieties tieši strelīcijām piemērotu augsnes substrātu, kas nopērkams specializētos veikalos. Strelīcijām nenoliedzami patīk, kad tās bagātīgi apgādā ar barības vielām, tāpēc varat izmantot dažādus kompleksos telpaugu mēslojumus vai organiskos mēslojumus. Ņemot vērā to, ka strelīcijai ir garas, resnas, bet tomēr trauslas saknes, tā, augot lielākai, ir jāpārstāda arvien dziļākā podā. Pārstādot jāuzmanās neievainot saknes. Strelīciju ziedēšanas miera periods visbiežāk ir maijā / jūnijā.

Kredīts kā plūcams auglis?

Augļi un dārzeņi visi aug pateicoties saules gaismai un dažādiem ķīmiskajiem elementiem, kas tiem ir pieejami augsnē, kas beigu beigās nozīmē to, ka cilvēkam ir tikai ši augi nedaudz jāapkopj, bet nav tiem jādod papildus enerģija, kā tas ir, piemēram, automašīnām, veļas mašīnām vai citām iekārtām, ko cilvēki ir radījuši. Un tāpēc arī par lietām, ko ir viegli dabūt saka, ka tie ir kā plūcami augļi, jo atliek tikai noplūkt un tas ir tavā rokā!

Tad lūk, nesen padzirdēju, ka arī par ātrajiem interneta kredītiem cilvēki runā tieši tāpat un tos uztver, kā ļoti vieglu pakalpojumu, ko var viegli saņemt un notērēt lietām, kuras tev ir vajadzīgas. Tieši šādā veidā tad arī interneta kredīti tiek izmantoti, jo tos tiešām ir viegli un ātri saņemt un ir vajadzīgas tikai 10 līdz 30 minūtes un šī nauda būs tavās rokās. Bet ar kredītiem nekad nevajadzētu apieties vieglprātīgi un vajadzētu labāk kredītu ņemt tikai tad, kad tu esi nonācis ārkārtas situācijā un tev nav citas izejas, kā no tās tikt ārā. Piemēram, ja tev ir saplīsis auto, tu esi saslimis vai nepietiek naudas pārtikai, tad šāds kredīts var būt labs veids, kā sevi izpestīt no šādas bedres, bet ja tu kredītu ņem lai izklaidētos vai arī lai naudu kā savādāk notriektu tad diezin vai tas būs labs lēmums.

Un tāpat, kā augiem, kam ir vajadzīga gan saule gan ūdens tā arī kredītiem tev būs jāmaksā pēc tam procenti aizdevējam, jo nekas šajā pasaulē nenotiek par brīvu un ja tu neatdosi laikā naudu tad tev tiks uzstādīti soda procenti, kā arī šī parādu piedziņa var nonākt līdz pat tiesai, jo pēc likuma tev obligāti parāds ir jāatdod un tā neatdošana var tikt sodīta ar visu stipro likuma pirkstu. Tāpēc, kad tu domā aizņemties naudu noteikti padomā par to, vai šī nauda tev tiešām ir vajadzīga vai tomēr tu tomēr vari iztikt bez tās. Un, protams, nepalīdz arī tas, ka mūsu valsts un visas pārējās pasaules valstis nemitīgi aizņemas naudu lai lāpītu savus budžeta robos un tāpēc arī rodas dažādas ekonomikas krīzes un sazin vēl kādi ļaunumi, jo aizņemtā nauda agri vai vēlu būs jāatdod un ja tā netiks darīts, tad valsts ātri vien zaudēs aizdevēju uzticību un tas nozīmēs tikai to, ka naudu vairs aizņemties nebūs iespējams un iestāsies milzīgs ekonomikas pagrimums, kamēr visi parādi tiks atmaksāti un tikai tad atkal varēs lēnām iegūt aizdevēju uzticību.

Tāpēc, kredīti tiešām ir tik labi, un viegli iegūstami, kā augļi, bet ar tiem ir jābūt uzmanīgiem, jo var gadīties, ka šis auglis ko tu plūc ir indīgs un tas tevi slikti ietekmēs!

Auglis – papaija

Viens no tropu augļiem, kas aug palmveidīgos kokos un satur ļoti daudz cilvēkam nepieciešamu vielu, minerālu un vitamīnu, ir papaija. Lai gan kā uzturā lietojams auglis tas plašāk ir sākts lietot pavisam nesen, tomēr mūsdienās papaija tiek izmantota ne tikai ēdienu gatavošanā, bet arī skaistumkopšanā un pats svarīgākais – medicīnā. Papaijas koki ir ļoti neizvēlīgi klimatisko apstākļu ziņā – galvenais, lai ir karsts. Tomēr lielākoties šie augļi ir sastopami Centrālamerikā. Nogatavojies auglis var sasniegt pat divu kilogramu svaru. Šim tropu eksotiskajam auglim ir mīksta ēdamā vidusdaļa, iekšā ir daudz mazu sēkliņu, bet apkārt ir zaļa miza. Mīkstums ir vienīgā ēdamā daļa, jo tam piemīt salda garša, taču ir tautas, kas izmanto arī papaija sēklas – indieši tās mēdz lietot košļājamās gumijas vietā. Tomēr ēdienos parasti papaijas sēklas neizmanto, jo tām ir asa garša. Īpatnēji, ka šim auglim ir arī zieds, kas aug papaijas kokos – tas ir brūngani sārts un liels, taču pretēji gaidītajam izskatam, ziedam ir ļoti nepatīkams aromāts, kas atgādina puvušu gaļu. Taču, neņemot vērā zieda nepatīkamo smaržu, pats papaijas auglis ir ļoti garšīgs un arī smaržīgs.

Tropu auglim piemīt ļoti daudz vērtīgu vielu, kas palīdz cīņā pret dažādām slimībām, kā arī kavē to rašanos. Visbiežāk papaijas augli iesaka lietot uzturā tiem cilvēkiem, kuriem ir dažādas kuņģa problēmas – gastrīts, kuņģa čūla, pastiprinātas skābes. Turklāt papaijā esošās vielas ne tikai uzlabo kuņģa mikrofloru, bet arī darbojas kā sāpju remdētājs. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc papaiju iesaka ēst vai lietot šķidrā veidā, ja cilvēku moka sāpes. Turklāt kā sāpju mazinātājs darbojas ne tikai augļa mīkstums – atrodamas tādas papaijas augļa šķirnes, kuru lapas tiek izmantotas ārēju brūču sadziedēšanai. Tā kā papaijas augļa mīkstums satur dažādus enzīmus, tad augli jālieto gadījumos, kad cilvēks ir pārēdies. Papaija palīdz sadalīt ēdienu, to pārstrādāt. Tā arī regulē zarnu trakta darbību, mazina meteorismu un hemoroīdus. Tā kā eksotiskajā auglī ir daudz A vitamīna, tad papaiju lieto arī, lai uzlabotu ādas stāvokli, kā arī atbrīvotos no mirušajām šūnām. Papaija arī palīdz izlīdzināt ādas virsmu, tāpēc to iesaka ārēji lietot cilvēkiem, kuri cenšas novērst novecošanas pazīmes – grumbas. Papaija arī satur vielas, kas var palīdzēt atbrīvoties no liekā svara. Līdz ar to papaija tiek atzīta kā efektīvs novājēšanas līdzeklis. Tāpat kā mango, arī papaiju uzskata par vienu no dabas sniegtajiem produktiem, kas var aizkavēt vēža šūnu veidošanos.

Lai gan papaijas auglim piemīt daudz cilvēka organismam nepieciešamu vielu, tomēr šo auglis neiesaka lietot grūtniecības laikā. Tajā esošās vielas var izraisīt spontāno abortu.

Pateicoties saldajai un maigajai garšai, kas piemīt šim auglim, papaiju visbiežāk izmanto dažādos desertos. Auglis ir unikāls arī ar to, ka tas nezaudē savu smaržu un garšu pat, ja tas tiek žāvēts. Neskatoties uz to, ka lielākoties papaija ir saldo ēdienu sastāvdaļa, augli vajag lietot kopā ar gaļu un citu grūti sagremojamu pārtiku – šādā veidā ir iespējams izvairīties no smaguma sajūtas kuņģī pēc ēšanas.

Pasaules lielākā oga – arbūzs

Bieži vien cilvēki uzskata, ka arbūzs ir auglis, tomēr, tā kā viņš pieder pie ķirbju dzimtas ziedaugiem, tad patiesībā arbūzs ir oga; turklāt – pasaules lielākā oga. Pārsvarā šīs ogas izaug svarā ap 20 kg, tomēr dažreiz arbūza svars var būt pat vairāk kā 100 kg. Par arbūza dzimteni tiek uzskatīta Āfrika, kur to ir iespējams arī redzēt augam savvaļā. Tomēr arbūzu ir iespējams audzēt arī citur – galvenais, lai ir silts klimats. Parasti arbūziem ir apaļa vai ovāla forma, taču tā kā pasaulē sastopams vairāk kā 1200 dažādas arbūzu šķirnes, tad ir arī ogas, kurām ir cilindriska vai kvadrātveida forma. Ogai apkārt ir bieza miza, kura uzsūc nātriju, līdz ar to mizu nevajag lietot uzturā. Lai gan ne visām šķirnēm, tomēr lielākoties arbūzos ir arī mazas sēkliņas, kuras arī nav ēdamas. Arbūzu miza var būt zaļa ar strīpām vai plankumiem, dzeltena vai balta. Ogas iekšpusē ir mīksta ēdamā daļa, kas parasti ir rozīgi sarkanā krāsā, taču, pateicoties šķirņu daudzveidībai, arbūza iekšpuse varbūt arī dzeltena, violeta vai oranža.

Visbiežāk arbūzus cilvēki pērk karstā laikā, jo tas patīkami veldzē. Tomēr šīs ogas vajadzētu lietot arī ikdienā, jo arbūziem piemīt arī ārstnieciskas īpašības. Pasaules lielākās ogas sastāvā ir A,C, B1, B2, PP vitamīni, magnijs, kālijs, dzelzs, folijskābe, mangāns un citas vielas. Cilvēki, kuriem ir problēmas ar lieko svaru, arbūzi ir jāēd, jo tiem piemīt urīndzenošas īpašības. Līdz ar to arbūzs var tikt izmantots dažādās diētās, to vajadzētu lietot atslodzes dienās. Lai gan ogas garša ir salda, jo tā satur glikozi, fruktozi un saharozi, tomēr tas nemaina apstākli, ka arbūzs sastāv no gandrīz 80% ūdens, kas izcirkulē caur organismu. Tā kā oga satur arī pektīnvielas, tad arbūzā esošās vielas savāc cilvēka organismā esošās kaitīgās vielas un izvada tās ārā. Taču cilvēkiem, kuriem ir diabēts, pirms arbūzu lietošanas jākonsultējas ar savu ārstu. Šīs ogas mīkstumu ieteicams ēst tiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar mazasinību, jo ogai piemīt asinsradošas īpašības. Arbūzs ir vēl viena iespēja, kā ar dabas produktiem ārstēt sirds un asinsvadu problēmas. Tāpat arbūzs ieteicams arī gastrīta, aizcietējumu, saaukstēšanās, artrīta un aritmijas gadījumos. Taču cilvēkiem, kuriem ir divpadsmitpirkstu vai kuņģa čūlas saasinājums, kā arī caureja, labāk izvairīties no šīs ogas ēšanas.
Arbūzs ir lietojams ne tikai iekšķīgi, bet arī ārēju veselības problēmu gadījumos. Piemēram, ja cilvēkam ir ekzēma, psoriāze, sasitumi vai vaļējas brūces, tad iespējams uzsmērēt arbūzu uz problēmzonas.

Tā kā arbūza mīkstums ir salds, tad šo ogu plaši izmanto saldajos ēdienos – saldējumos, kūkās, ievārījumos, džemos, augļu salātos un citur. Tiek spiestas arī sulas, kuras var lietot gan tāpat – tīrā veidā -, gan arī pievienot dažādiem kokteiļiem.

Arbūzs un tā neatkārtojamais, saldenais aromāts bieži vien tiek izmantots skaistumkopšanas nolūkos. Arbūza ekstraktu pievieno dažādiem krēmiem, šampūniem, maskām, skrubjiem, ziepēm, kā arī smaržām. Pašgatavota arbūza maska karstā vasaras dienā atvēsinās ne tikai ādu, bet arī uzlabos tās izskatu un padarīs ādu mīkstāku un gludāku.

Vīnogas

Vīnogas ir vieni no senākajiem kultūraugiem, kas tiek audzēti vairāk kā 8 gadsimtus. Bībelē arī teikts, ka vīnogas bija pirmais augs, kuru Noass iestādīja jaunajā zemē pēc lielajiem plūdiem. Tomēr tās ir zināmas arī jau no senākiem laikiem – gan grieķu, gan romiešu mitoloģijā ir senās vīna dievības Dionīss un Bahks; līdz ar to – kur ir vīns, tur ir arī vīnogas, jo no tām tiek darināti dažādi saldie desertu vīni. Vīnogas tiek plaši audzētas daudzviet pasaulē. Tā kā vīns tiek darināts gan Itālijā, gan Francijā, tāpat arī Turcijā, Latvijā un citur, tad arī vīnogas tiek audzētas šajās vietās. Tomēr vīnogām ir arī dažādas šķirnes, lai atšķirīgās klimata joslās štās varētu tikt audzētas un vīnogulāji spētu ražot ogas.

Vīnogas ir ogas, kas aug ķekaros. Atkarībā no laika apstākļiem, vīnogulājus audzē gan brīvā dabā (nelielas kalnu nogāzes), tāpat arī tos iespējams kultivēt siltumnīcās. Vīnogām ir saldena garša, ogas forma ir ovāla un gluda. Ir sastopamas gan zaļās, gan sarkanās vai violetās vīnogas. Ogas izmērs var variēties atkarībā no vīnogas šķirnes. Vīnogās ir mazas sēkliņas, kas ēdot ir jāizņem ārā, taču pašu ogu var ēst ar visu miziņu.

Vīnogas tiek plaši izmantotas ne tikai vīna ražošanā. No tām tiek gatavotas arī rozīnes – gan šādā veidā, gan svaigas ogas plaši tiek izmantotas dažādus saldo ēdienu gatavošanā – gan kā ēdiena neatņemamu sastāvdaļu, gan dekorēšanai. Vīnogas izmanto arī citu ēdienu gatavošanā – pievieno salātiem, gaļas ēdieniem. No vīnogām ir iespējams arī izspiest sulu. Daudzviet pasaulē iecienīts pārtikas produkts ir arī vīnogu lapas – tajās tiek ietīta gan gaļa, gan citi ēdieni. Šādus ēdienus arī bieži vien grilē, viegli apcep vai pat nedaudz vāra. Tomēr lielākoties cilvēki vīnogas lieto svaigā veidā – ogas tiek ēstas kā uzkodas.

Šīs ogas satur daudz vitamīnu un citu organismam vērtīgu vielu, tāpēc tās ir ieteicams lietot uzturā. Vīnogās ir A provitamīns, C, B1, B2, B6, B12, kā arī P un PP vitamīni, tās satur folijskābi, vīnskābi, skudrskābi, vīnskābi, kā arī lielos daudzumos glikozi un fruktozi.

Šīs ogas ir var lietot medicīniskos nolūkos. Tomēr tā kā vīnogās ir liels glikozes daudzums, tad diabēta slimniekiem no šīm ogām vajadzētu labāk atturēties; tāpat arī jāuzmanās tiem, kuriem ir liekais svars. Arī cilvēkiem, kuriem ir divpadsmitpirkstu zarnu un kuņģa čūlas problēmas, ir caureja vai pastiprināti rūgšanas procesi labāk ir izvēlēties citas ogas. Vīnogas iesaka lietot tiem cilvēkiem, kuriem ir dažādas sirds un asinsvadu saslimšanas. Šīs ogas stiprina asinsvadu sieniņas, samazina asinsspiedienu. Tiek uzskatīts, ka reizi dienā ir jāizdzer aptuveni 50 – 60 ml vīna, jo šāds daudzums palīdz atbrīvoties no kaitīgā holesterīna, kas sakrājas asinsvados. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar urīnpūsli un nierēm, ieteicams ēst daudz vīnogu, jo tās neļauj veidoties akmeņiem. Vīnogas satur arī vielas, kas palīdz organismam atindēties; tās jāēd, ja ir problēmas ar bezmiegu, nespēku un astēniju.

Vīnogas palīdz mazināt ādas novecošanos, izlīdzina nelielas grumbas, tāpēc no tām tiek pagatavotas dažādas sejas maskas. Ādas aprūpē iespējams arī izmantot pašu ogu – vīnoga tiek pārgriezta uz pusēm un tāpat arī uzlikta uz sejas vai kakla. Šīs ogas ekstrakti ir labvēlīgi arī matiem – padara tos stiprākus un piešķirt spīdumu.

Mango

Mango ir tropu reģiona auglis, kas aug mūžzaļos 20 – 30 m augstos kokos. Šī tropu augļa dzimtene ir Indija, kur tas ticis cienīts jau gadsimtiem ilgi, tāpēc bieži vien var dzirdēt, ka mango tiek saukts arī par dievu augli, superaugli vai arī tropu ābolu. Mango ir vairāk kā 2`500 augļu šķirnes, taču tām visām ir kopīgs tas, ka augļa ēdamā daļa ir salda, ar spēcīgu un lielākoties saldenu aromātu. Apkārt auglim ir diezgan plāna, gluda miza. Kamēr auglis vēl nav gatavs, tad tas ārēji ir zaļš. Tomēr nedrīkst vienmēr paļauties uz to, ka, ja miza ir zaļa, tad mango nav gatavs. Pastāv dažas mango šķirnes, kuras arī gatavas vēl ārēji ir zaļas, tomēr visbiežāk ir redzams, ka gatavam mango apkārt it sarkanīga, oranžīga miza. Tāpat arī augļa iekšējā, ēdamā daļa ir dažādās krāsās – oranža, dzeltenīga, sārta. Mango augļa iekšā ir ciets kauliņš, kas nav lietojams uzturā, tāpat arī mizu nav ieteicams ēst. Lai pārbaudītu, vai auglis ir gatavs, to var pārgriezt uz pusēm – ja kauliņu ir viegli pagrozīt un izņemt, nesabojājot ēdamās daļas apvalku, tad mango ir lietojams uzturā. Tāpat mango gatavību ir iespējams pārbaudīt, ja tas vēl nav nomizots. Augļa mizā ir jāiespiež pirksta gals – ja paliek nospiedums, tad tas ir gatavs. Taču, ja iespiedumu veikt ir ļoti viegli, tad var gadīties, ka auglis jau ir pārgatavojies. Iegādājoties mango veikalā, vienmēr ir jāpārliecinās, vai ārējā miza nav bojāta, ar brūniem plankumiem, jo tad mīkstā vidus daļa var būt bojāta. Ja auglis vēl ir negatavs, tad to ieteicams turēt istabas temperatūrā – tāpat nogatavināšanos veicina banāni un kivi. Mango ir viens no tiem tropu augļiem, kuru noteikti nevajag ilgstoši turēt ledusskapī, jo tas var sākt pūt.

Tas, ka mango tiek dēvēts arī par dievu augli, nozīmē ne tikai to, ka tam ir dievišķa garša. Mango ir ļoti veselīgs un tā sastāvā ir daudz organismam nepieciešamas vielas un vitamīni. Mango sastāvā ir vairāki vitamīni – A, C, E, tāpat tajā ir arī kalcijs, dzelzs un magnijs. Mango augli iesaka lietot cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar imūnsistēmu un vielmaiņu, jo tā labās īpašības veicina vielmaiņas darbību, kā arī vitamīni uzlabo imūnsistēmu. Tropiskais auglis, lai gan garšas ziņā ir salds, tomēr satur maz cukura, līdz ar to ir ieteicams cilvēkiem, kuriem ir cukura diabēts. Auglis palīdz arī sirds slimību gadījumos, reimatisma slimniekiem. Mango sulu, sajaucot kopā ar burkānu sulu, ieteicams lietot cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar urīnceļiem un nierakmeņiem. Nesenos pētījumos ir arī atklāts, ka mango satur vielas, kas var aizkavēt pat vēža šūnu veidošanos.

Mango tiek pasniegts dažādos ēdienos. Visbiežāk gan to izmanto, lai pagatavotu un garnētu dažādus saldos ēdienus. Tomēr specifiskā mango garša sniedz brīnišķīgu baudījumu kopā ar dažādiem gaļas ēdieniem. Mango var lietot gan svaigā veidā, taču uzturā lieto arī mango sulu, kompotus, mēdz arī cept kūkās un gatavot ievārījumus.

Avokado

Avokado ir auglis, kas aug 6-15 m augstos lauru dzimtas mūžzaļos kokos. Savvaļā tie atrodami Amazones mežos, taču audzēti eksporta nolūkos tiek Meksikā un Centrālamerikā, kas ir arī augļa dzimtene, kā arī šobrīd jau ir kultivēti daudzās citās Amerikas vietās. Lai gan avokado ir auglis, tomēr tā ķīmiskais sastāvs vairāk atbilst dārzenim. Tas ir plaukstas lieluma auglis ar zaļgandzeltenu mīkstumu, kas aptver diezgan lielu augļa kauliņu. Apkārt augļa mīkstumam ir miza. Atkarībā no šķirnes tā var būt gluda vai arī nedaudz grumbuļaina. Lietošanai uzturā var izmantot tikai avokado mīksto daļu; augļa kodolu noteikti nedrīkst ēst, jo tas ir indīgs. Augļa mīkstumam piemīt īpatnēja garša, kas nedaudz atgādina valriekstus; tāpat arī tā konsistence atgādina sviestu, līdz ar to bieži vien avokado tiek smērēts uz maizes vai galetēm.

Avokado koka augļi parasti tiek novākti vēl negatavi, lai varētu tos nepārgatavinātus eksportēt uz citām valstīm. Negatavam auglim miza ir vēl zaļā krāsā, kā arī augļa mīkstums ir ciets. Avokado augļa gatavību ir iespējams pārbaudīt, iespiežot ar pirkstu viegli mizā – tā var sajust, vai iekšējā daļa vēl nav par cietu. Taču, ja pirksta nospiedums auglī paliek, tad avokado jau ir pārgatavojies. Iegādājoties šos augļus veikalā, parasti tie jau ir gandrīz nogatavojušies. Ja auglis vēl nav īsti gatavs, tad tas ir jātur istabas temperatūrā. Nogatavošanos var paātrināt, ja blakus tiek turēti banāni vai kivi. Taču, ja avokado jau ir gatavs, bet tas vēl netiks ēsts, tad, lai izvairītos no augļa pārgatavošanās, to var ielikt dažas dienas ledusskapī. Nav ieteicams avokado turēt aukstumā ilgāk par piecām dienām. Avokado tāpat kā ābols, saskaroties ar gaisu, ātro oksidējas, līdz ar to tas paliek brūngans. Lai izvairītos no šāda efekta, kā arī estētiski saglabātu augļa izskatu, avokado vajag servēt neilgi pirms pasniegšanas, kā arī brūnuma veidošanos aizkavē citronu sula. Oksidēšanās procesu aizkavē arī kauliņš, kas atrodas auglī.

Avokado mūsdienās ir kļuvis ļoti iecienīts, jo tā sastāvā ir labās taukskābes un citas uzturvielas, kas ir nepieciešamas cilvēka organismam. Tāpat avokado visbiežāk lieto uzturā tie cilvēki, kas aktīvi nodarbojas ar sportu, kā arī mēģina atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Tāpat avokado ieteicams lietot uzturā diabēta slimniekiem, jo tajos ir ļoti zems cukura līmenis. Avokado pazemina arī holesterīna līmeni asinīs, attīra asinsvadu sieniņas no tā nogulsnēm un padara asinsvadus elastīgākus. Avokado arī labvēlīgi ietekmē atmiņu, samazina dažādu sirds slimību iespējamību. Šo augli ārsti parasti iesaka ēst grūtniecēm, jo avokado esošā folijskābe samazina risku, ka bērns var piedzimt ar anomālijām. Auglis novērš arī dažādas aknu slimības, aizsargā tās no indēm, kā arī palīdz, ja cilvēks slimo ar hepatītu.

Avokado augļi bieži tiek izmantoti arī skaistumkopšanā – tiek gatavotas dažādas sejas maskas, krēmi, šampūni, ķermeņa skrubji. Avokado esošas vielas padara ādu elastīgāku, gludāku un maigāku. Tāpat arī izlīdzina grumbas un novērš ādas lobīšanos.

Auglis – kivi

Kivi ir subtropu auglis, kuram ir ovāla olas forma. Tam ir brūngana un pūkaina miziņa, augļa mīkstums ir zaļā vai dzeltenā krāsā, kā arī ēdamajā daļā ir mazas, melnas sēkliņas. Šī eksotiskā augļa dzimtene ir Ķīna un sākotnēji to arī dēvēja par Ķīnas ērkšķogu, taču 20. gadsimtā tas izplatījās Jaunzēlandē, kur tas par godu Jaunzēlandē dzīvojošam putnam kivi arī ieguva savu pašreizējo nosaukumu. Šobrīd kivi tiek audzēts ne tikai šajās valstīs, bet arī Francijā, Itālijā, Čīlē un citur.

Eksotiskais auglis kivi primāri tiek izmantots ēšanai – tam ir neatkārojama, nedaudz skāba, bet tajā pat laikā arī salda un atspirdzinoša garša. Parasti to uzturā lieto svaigu – vispirms tikai auglis ir jānomizo, jo brūnā miziņa nav paredzēta ēšanai. Visbiežāk kivi izmanto tieši saldo ēdienu gatavošanā. Šo subtropu augli izmanto desertu garnēšanā, piemēram, saldējums ar kivi augļa gabaliņiem. Tāpat to izmanto kūku un pīrāgu pildījumiem, džemiem un ievārījumiem. Lai gan kivi vairāk asociējas ar saldajiem ēdieniem, tomēr šo augli plaši izmanto arī dažādu salātu pagatavošanā, kā arī gaļas ēdieniem. Kivi satur arī enzīmu, kura dēļ augli vajag lietot reizē ar gaļu. Olbaltumvielas šķeļošais enzīms padara gaļas un citas pārtikas grupas produktus mīkstākus un vieglāk sagremojamus. Līdz ar to kivi ir ļoti labs gremošanas sistēmas uzlabošanai. Turklāt šis enzīms palīdz ātrāk nogatavoties citiem augļiem, tāpēc kivi bieži vien tur kopā ar citiem augļiem, kuri vēl nav līdz galam nogatavojušies.

Kivi ir viens no veselīgākajiem augļiem, jo satur ļoti daudz veselībai noderīgas vielas. Augļa sastāvā ir dažādi vitamīni – A, B, C, D, E – , šķiedrvielas, kālijs, magnijs, varš, fosfors un citas vērtīgas vielas. Tas kalpo arī kā antioksidants un palīdz novērst dažādu slimību veidošanos.

Pirmkārt, eksotiskais auglis palīdz regulēt asinsspiedienu – kivī esošais augstais kālija līmenis samazina nātrija ietekmi, kas asinsspiedienu paaugstina.
Otrkārt, kivi sargā un uzlabo cilvēka ādas stāvokli. Auglī esošās vielas palīdz dabīgi veidoties kolagēnam, kas ļauj ātrāk sadzīt dažādiem ādas bojājumiem un pušumiem. Tāpat arī kivi izmanto, lai samazinātu ādas novecošanas pazīmes, kā piemēram, grumbiņas vai saules plankumus. Kivi var izmantot arī dažādu baktēriju iznīcināšanai, kas savairojušās kādā brūcē. Šajā auglī ir ļoti daudz C vitamīna, pat vairāk kā apelsīnā. Ja kivi tiek regulāri izmantots uzturā, tad C vitamīns palīdz cīnīties ar ādas iekaisumiem. Tāpat kivi sastāvā esošo vielu kombinācija sargā cilvēka DNS šūnas, kas nozīmē, ka auglis samazina ļaundabīgu audzēju rašanās risku.

Treškārt, subtropu auglis satur vielas, kas palīdz samazināt acu problēmas. Kivi samazina risku, ka laika gaitā mainīsies cilvēka acs struktūra, kā rezultātā cilvēkam var rasties redzes problēmas vai vispār var tikt zaudēta acu gaisma.

Ceturtkārt, eksotiskais auglis ir ieteicams tieši ar diabētu slimiem cilvēkiem. Tā sastāvā esošais glikēmiskais līmenis ir ļoti zems atšķirībā no citiem augļiem. Tas nozīmē, ka kivi strauji nepaaugstina cukura līmeni asinīs. Zemā glikēmiskā līmeņa dēļ auglis palīdz arī cīnīties ar lieko svaru.

Piektkārt, auglis palīdz samazināt risku saslimt ar sirds slimībām. Auglī esošās vielas novērš trombu veidošanos. Kivi arī samazina triglicerīna līmeni, līdz ar to palīdz novērst infarkta iespēju. Kivi ir arī dabīgs veids, kā samazināt holesterīna līmeni asinīs.

Kivi ir auglis, kurš bagātīgi satur sevī cilvēka organismam nepieciešamās vielas, kas arī palīdz izvairīties no dažādām slimībām. Lai izvairītos no dažādām saaukstēšanās slimībām, kivi ir regulāri jālieto uzturā, jo tas paaugstina imunitāti. Kivi lietošana samazina risku saslimt arī ar dažādām elpošanas slimībām, piemēram, astmu, kā arī samazina iespēju iegūt zarnu vēzi.

Tā kā eksotiskajā auglī esošās šķiedrvielas un vitamīni ir tik veselīgi tieši ādai, tad aizvien biežāk kā augļa zaļo vai dzelteno mīkstumu, tā arī brūno mizu izmanto skaistumkopšanas procedūru veikšanai gan salonos, gan mājas apstākļos. Iespējams pagatavot dažādas sejas maskas tikai no kivi vien, kas palīdz tonizēt ādu un padarīt to veselīgāku. Kivi izmanto arī ķermeņa skrubjos, ziepēs un citos produktos.

Lilijas

Ja kādreiz ilgi nākas domāt, kādas puķes vislabāk dāvināt jubilejās vai kādos citos svinīgos pasākumos, reizē esot oriģinālam, tad lilijas ir vislabākais risinājums. Lilijas ir liliju dzimtas krāšņumaugi, kuri savvaļā aug tikai mērenajā joslā, bet kā dekoratīvos augus tās audzē visā pasaulē. Šis krāšņumaugs dabā sastopams mežos un kalnu pļavās, toties dažādas dekoratīvās šķirnes var iegādāties gandrīz jebkurā puķu veikalā. Latvijā dabā var sastapt divas liliju sugas – martagonlilijas (Lilium martagon) un pumpursīpolu lilijas (Lilium bulbiferum). Lielākajai daļai liliju ziediem ir ļoti spēcīga, bet patīkama smarža. Bieži vien lilijas var redzēt dažādu dzimtu īpašumu zīmēs vai ģērboņos.

Liliju garums dažādām šķirnēm ir atšķirīgs. Tās var būt 40 centimetrus garas un audzēt podā vai pat izstiepties līdz 2 metru garumam. Vienai lilijai parasti ir 3 līdz 10 ziedi, bet atsevišķos gadījumos var būt arī vairāk. Ziedu krāsa parasti ir balta, sarkana vai dzeltena un iespējami arī dažādi svītrojumi vai punktojumi attiecībā uz ziedu vizuālo izskatu.

Lilijas ir viens no vislabākajiem un interesantākajiem augiem tieši dārza darbu cienītājiem un puķu audzētājiem. Liliju audzēšana ir kā sava veida māksla, jo katrai šķirnei jāzina tās īpatnības un viss augšanas process noris ļoti atbildīgā gaisotnē. Piemēram, kāds ir pareizākais laiks liliju stādīšanai. Daudzi saka, ka tas ir rudens, citi, ka pavasaris. Taisnība ir abiem, jo dažādas liliju šķirnes var stādīt dažādos gadalaikos, un bez gadalaika liela nozīme arī ir augsnes īpašībām un stādu kopšanai.

Labs veids kā pelnīt ar liliju audzēšanu ir veidot to hibrīdus. Hibrīdu veidošana prasa zināšanas un laiku, bet jauniegūtie augi var nest lielu peļņu, jo tādu pasaulē ir ļoti maz vai nav pavisam un tos noteikti savā īpašumā būtu gatavi iegūt daudzi puķkopji.

Šis augs tiešām ir apbrīnojams, jo to mēs audzējam dārzā, liekam ziedu buķetēs, stādam podos un pat lietojam uzturā. Tāpēc arī to popularitāte pieaug gan Latvijā, gan visā pārējā pasaulē.

Kredīts fermas izveidei?

Ēdiena audzēšana vai tas ir ar augiem vai dzīvniekiem ir kļuvusi no vienas no visvairāk nostrādinātākajām industrijām pasaulē līdz tam, ka tikai 1 vai 2% no kopējās populācijas nepieciešams strādāt šajā industrijā lai paēdinātu visus pārējos. Tas ir iesējams, jo cilvēki aizvien vairāk un vairāk izmanto dažādas tehnoloģijas, kas tad arī palīdz audzēt šos augus vai arī dzīvniekus un nav vajadzīgs cilvēku darbaspēks, kas izmaksā ļoti dārgi. Bet šīs tehnoloģijas parasti maksā ļoti dārgi un tāpēc biznesa uzsākšana ēdiena ražošanā nav nekāds lētais prieks. Bet tā tam arī vajadzētu būt, jo ēdiena cenas mūsdienās ir ļoti zemas un tas ir tikai tāpēc, ka ir liela konkurence un cilvēki labāk izvēlas lētākas cenas no tiem uzņēmumiem, kas ir ļoti daudz investējuši automatizācijā un tagad var ražot ēdienu par šīm zemajām cenām.

Bet vai kredīts ir atrisinājums un ar kredītu vajadzētu uzsākt šādu biznesu?

Pirmais, ka jāsaprot ir tas, ka uzņēmējdarbība noteikti, ka nav viegla un vēl jo vairāk šādā ļoti stabilā un vecā nozarē kur ir ļoti liela konkurence. Ja tu vēlies uzsākt biznesu tev ir jārēķinās ar daudzu gadu attīstības posmu, lielām pūlēm, lieliem ieguldījumiem un pamatā daudz raizēm līdz izdosies izveidot pietiekoši lielu uzņēmumu, jeb fermu, kas spēs sevi atpelnīt un vēl papildus veidot peļņu. Tie laiki, kad katrs pats mājās varēja audzēt lopiņus un pārdodot tos labi dzīvot ir pagājuši un mūsdienās visiem lauciniekiem ir jābūt uzņēmējiem nemitīgi uzlabojot efektivitāti, ietaupīt naudu un pēc iespējas vairāk saražot no tā paša darbaspēka un teritorijas. Arī fermas ir jāveido, kā uzņēmumi un visu laiku jādomā, kā efektīvāk un labāk no šīm fermām nopelnīt.

Protams daudzi cilvēki to nesaprot un visu laiku sūdzas, ka viņi vairs nevar izdzīvot tā, kā to varēja darīt iepriekš, bet diezin vai visi pārējie sūdzas, ka veikalu plauktos cenas ar lieliem uzņēmumiem ir samazinājušās, jo ja visa pārtika tiktu ražota tikai mazās fermās un lauku sētās, tad tās cena būtu daudz lielāka un diezin vai cilvēki varētu tik glauni ēst, kā tas ir šobrīd. Tieši tāpēc arī visiem lauciniekiem ir jāsāk kļūt aizvien lielākiem un lielākiem un mazā piemājas ražošana vairs nav pietiekoši efektīva mūsdienu ekonomikai un tie, kas vēl vēlas turēties pie vecajiem laikiem nespēs sevi nodrošināt un viņiem nāksies mainīties. Arī lauku cilvēkiem ir nemitīgi jāattīsta savas zināšanas, jāpilnveido savs zināšanu krājums un jātestē dažādas metodes, kā padarīt visu efektīvāku, un, ja tas prasa ņemt kredītu, lai šo efektivitāti izveidotu un pilnveidotu, tad arī tas ir nepieciešams. Bet šādam lēmumam ir jābūt tikai tad, kad vairs nav citas izejas un tad arī šī nauda jāizmanto ļoti piesardzīgi un visu laiku jādomā, vai tā atmaksāsies un nesīs peļņu.